Juris Lorencs 17.03.2026

Viens no pirmajiem lēmumiem, ko 1991. gada 10. septembrī (tikai divas nedēļas pēc pilnīgas Latvijas neatkarības atjaunošanas!) pieņēma Augstākā Padome, bija likums “Par Latvijas Republikas obligāto valsts dienestu”. Tā paša gada 11. novembrī, Lāčplēšu dienā, Brāļu kapos notika pirmais karavīru zvērests kopš neatkarības atjaunošanas, bet 1992. gada 1. aprīlī sākās pirmais iesaukums Latvijas Aizsardzības spēkos. Tolaik atgūtās neatkarības iespaidā tautā valdīja milzīgs patriotisks pacēlums. Tas, ka jauniešiem jāiet dienēt savas valsts armijā, bija pašsaprotama, savā ziņā pat goda lieta. Tomēr obligātais militārais dienests Latvijā tika atcelts 2006. gadā, kad Saeima pieņēma grozījumus “Obligātā militārā dienesta likumā”, izslēdzot no tā obligātā dienesta normas. Valdošajā koalīcijā tolaik ietilpa Tautas partija, Latvijas Pirmā partija un Zaļo un Zemnieku savienība. Ministru prezidents – Aigars Kalvītis (Tautas partija), savukārt Valsts prezidenta amatu ieņēma Vaira Vīķe – Freiberga. Šāds lēmums tika pieņemts eiforijas iespaidā pēc 2004. gadā notikušās Latvijas iestāšanās NATO. Latvijas politiķi uzskatīja, ka NATO kolektīvās aizsardzības sistēma un profesionāli bruņotie spēki būs efektīvāki par armiju, kurā dienē arī obligātā iesaukuma karavīri. Un tā 2006. gada novembrī dienestu beidza pēdējie obligātā iesaukuma karavīri, bet pilnībā profesionālā armija Latvijā sāka darboties kopš 2007. gada 1. janvāra. Lasīt vairāk ...

Sallija Benfelde 24.02.2026

24. februārī jau būs četri gadi, kopš Krievija iebruka Ukrainā, un sākās pilna mēroga karš. Runājot par šo karu, apzīmējums dejas tumsā ir saprotams gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Proti, ukraiņi nereti vakaros iziet pie savām mājām, kurās nav ne apkures, ne apgaismojuma (un bieži v­ien nav arī ūdens), lēkā un dejo, ja izdodas arī atnest kādu radioaparātu vai magnetofonu – lai sasildītos. Videosižeti liecina par to, kā pie mājām valsi dejo daži pāri vai arī pat simtiem cilvēku cenšas vienā ritmā dejot un lēkāt diskotēkas stilā. Tikmēr lielval­stu sarunas un vēlmes par mieru vai pamieru Ukrainā brīžiem atgādina dejas tumsā, kad ne­viens neko lāgā neredz vai negrib redzēt. Karš ir radījis arī jaunu terminu: holodomors. Kā zināms, pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados miljoniem cilvēku, arī ukraiņu, iznīcināja bads jeb golodomors, ko izraisīja Staļina lēmums kolektivizēt lauksaimniecību – atņemt zemniekiem zemi, lopus, bieži vien arī viņu mājokļus. Krievu valodā golod nozīmē bads; holod – aukstums, bet moriķ nozīmē nogalināt. Tā nu divdesmitā gadsimta golodomora noziegumam šodien, divdesmit pirmajā gadsimtā, ir pievienojies arī holodomors, un šo noziegumu iniciators jeb autors aptuveni pirms simts gadiem un šodien ir viena un tā pati valsts. Lasīt vairāk ...

Juris Lorencs 06.01.2026

Klāt jaunais, 2026. gads. Ko tas nesīs pasaulei un Latvijai? Ieskatam dažas pārdomas par iespējamo notikumu attīstību. Kopš 1. janvāra Latvija sāk darbu Apvienoto Nāciju organizācijas Drošības padomē nepastāvīgā locekļa statusā. Saskaņā ar organizācijas statūtiem šāds statuss mūsu valstij piešķirts uz diviem gadiem. Iespējams, jau pašā gada sākumā Latvijai ar savu balsojumu Drošības padomē nāksies izteikt attieksmi pret nesenajiem notikumiem Venecuēlā, kur ASV bruņotie spēki sagūstīja diktatoru Nikolasu Maduro. Latvija parasti ir aizstāvējusi tiesībās balstītu starptautisko kārtību, vienlaikus ASV ir mūsu stratēģiskais par­tneris un nopietnākais drošības garants. Ārlietu ministre Baiba Braže sociālajos tīklos izteikusies, ka “pēc nozagtajām vēlēšanām mēs nekad neesam atzinuši Maduro režīma leģitimitāti”. Tas varētu norādīt, ka Latvijas diplomātija nostāsies ASV pusē. Lasīt vairāk ...